(autors: Iveta)
Kulinārā pasaule
The biggest local market in Riga - UNESCO World Heritage Site, as well as one of the largest in Eastern Europe. It was planned from 1922 and built from 1924 to 1930.
Here you will find great architecture and fresh food, various fish from the Baltic Sea, fresh vegetables and fruits, bakery and Latvian delicacies.
192 Recomendado por los habitantes de la zona
Riga Central Market
The biggest local market in Riga - UNESCO World Heritage Site, as well as one of the largest in Eastern Europe. It was planned from 1922 and built from 1924 to 1930.
Here you will find great architecture and fresh food, various fish from the Baltic Sea, fresh vegetables and fruits, bakery and Latvian delicacies.
Harsh northern nature and clean cold waters yield the finest seafood. Pure flavors, seasonal products, and a true celebration of life. This is what describes Barents's menu.
BARENTS cocktails represent our spirit — the monumental of glaciers and the saltiness of the sea. Our drinks reflect the bar’s atmosphere and, just like our dishes, reveal the taste of the North, enriched by carefully selected ingredients from all over the world.
https://www.barents.lv/
Restaurant: +371 2002 1022
Tue-Sat 18:00-23:00
Barents Cocktail & Seafood Bar: +371 2203 0060
Tue-Sat 12:00-23:00
BARENTS
3 Smilšu ielaHarsh northern nature and clean cold waters yield the finest seafood. Pure flavors, seasonal products, and a true celebration of life. This is what describes Barents's menu.
BARENTS cocktails represent our spirit — the monumental of glaciers and the saltiness of the sea. Our drinks reflect the bar’s atmosphere and, just like our dishes, reveal the taste of the North, enriched by carefully selected ingredients from all over the world.
https://www.barents.lv/
Restaurant: +371 2002 1022
Tue-Sat 18:00-23:00
Barents Cocktail & Seafood Bar: +371 2203 0060
Tue-Sat 12:00-23:00
Smalkmaizītes un saldās uzkodas. Sāļās uzkodas.
Deserti un kūkas. Eklēri. Macarons. Gaskoņas kivi sulas.
Gaskoņas pastētes.
https://cadets.lv/
6 Recomendado por los habitantes de la zona
Cadets de Gascogne, kafejnica
8 Zigfrīda Annas Meierovica bulvārisSmalkmaizītes un saldās uzkodas. Sāļās uzkodas.
Deserti un kūkas. Eklēri. Macarons. Gaskoņas kivi sulas.
Gaskoņas pastētes.
https://cadets.lv/
Apskates vietas
Bastejkalns ir īpašs ar šaurajām taciņām, kas vijas vairākos līmeņos, koku alejām, savu akmensdārzu, ūdens kaskādi un blakus esošo pilsētas kanālu. Šajā vietā var izbaudīt vienu no jaukākajām pastaigām Rīgas centrā vai atspirdzinošu rīta vai vakara skriešanas treniņu.
Tieši blakus atrodas Brīvības piemineklis, vienā malā ir kanāls, otrā – Z.Meierovica bulvāris.
Bastejkalna vēsture saistāma ar Aleksandra II rīkojumu par Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanu 1857. gadā. Pēc J.D. Felsko un O. Dīces projekta nocietinājumu grāvju vietā izveidoja pilsētas kanālu. Pēc gada starp Basteja bulvāri un pilsētas kanālu tika uzbērts mākslīgs kalns, ko šodien zinām kā Bastejkalnu.
51 Recomendado por los habitantes de la zona
Bastejkalna Park
Bastejkalns ir īpašs ar šaurajām taciņām, kas vijas vairākos līmeņos, koku alejām, savu akmensdārzu, ūdens kaskādi un blakus esošo pilsētas kanālu. Šajā vietā var izbaudīt vienu no jaukākajām pastaigām Rīgas centrā vai atspirdzinošu rīta vai vakara skriešanas treniņu.
Tieši blakus atrodas Brīvības piemineklis, vienā malā ir kanāls, otrā – Z.Meierovica bulvāris.
Bastejkalna vēsture saistāma ar Aleksandra II rīkojumu par Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanu 1857. gadā. Pēc J.D. Felsko un O. Dīces projekta nocietinājumu grāvju vietā izveidoja pilsētas kanālu. Pēc gada starp Basteja bulvāri un pilsētas kanālu tika uzbērts mākslīgs kalns, ko šodien zinām kā Bastejkalnu.
Vecrīga jau sākot ar 13.gs bijis reģiona ekonomiskais, finansu un kultūras centrs, kas laika gaitā izveidojās par plaukstošu pilsētu, ko apliecināja arī tās loma Hanzas savienībā.
Rīga nekad nav bijusi tīri "latviska" pilsēta, bet gan multikulturāla, ko noteica pilsētas attīstība. Pilsētu neskatāmas reizes centās ieņemt un tā bija iesaistīta arī ilgstošos iekšējos nemieros. Līdz pat 20.gs sākumam pilsētā pārsvarā dzīvoja vācieši, tad sekoja latvieši un krievi, kā arī lietuvieši, poļi un citu tautību cilvēki. Tas viss ietekmēja pilsētas kultūras attīstību, īpaši spilgti tas izpaužas Vecrīgas arhitektūrā, kur var sastapt gan Vācijas arhitektūras iezīmes, gan Krievijas, Itālijas, Nīderlandes, un citu pilsētu.
Kā nozīmīgākos arhitektūras šedevrus, kas ir īpaši ievērības cienīgi vēl šodien, Eiropas kontekstā var minēt - Rīgas pili, kas vēl joprojām ir lielākā un labāk saglabātā viduslaiku pils Ziemeļeiropā, Rīgas Doma baznīcu – lielāko baznīcu Ziemeļeiropā, kas vēl 20.gs sākumā varēja lepoties ar lielākajām skanošajām ērģelēm pasaulē.
Vecrīgā nelielā ierobežotā teritorijā spēja sadzīvot piecas dažādas konfesijas, kam katrai bija savs dievnams, kas ir saglabājušies vēl līdz šodienai, to noteikti jāredz katram pašam... Un tā varētu vēl ilgi turpināt... Nav brīnums, kad Vecrīga ir unikāla pilsētas daļa, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
158 Recomendado por los habitantes de la zona
Vecrīga
Vecrīga jau sākot ar 13.gs bijis reģiona ekonomiskais, finansu un kultūras centrs, kas laika gaitā izveidojās par plaukstošu pilsētu, ko apliecināja arī tās loma Hanzas savienībā.
Rīga nekad nav bijusi tīri "latviska" pilsēta, bet gan multikulturāla, ko noteica pilsētas attīstība. Pilsētu neskatāmas reizes centās ieņemt un tā bija iesaistīta arī ilgstošos iekšējos nemieros. Līdz pat 20.gs sākumam pilsētā pārsvarā dzīvoja vācieši, tad sekoja latvieši un krievi, kā arī lietuvieši, poļi un citu tautību cilvēki. Tas viss ietekmēja pilsētas kultūras attīstību, īpaši spilgti tas izpaužas Vecrīgas arhitektūrā, kur var sastapt gan Vācijas arhitektūras iezīmes, gan Krievijas, Itālijas, Nīderlandes, un citu pilsētu.
Kā nozīmīgākos arhitektūras šedevrus, kas ir īpaši ievērības cienīgi vēl šodien, Eiropas kontekstā var minēt - Rīgas pili, kas vēl joprojām ir lielākā un labāk saglabātā viduslaiku pils Ziemeļeiropā, Rīgas Doma baznīcu – lielāko baznīcu Ziemeļeiropā, kas vēl 20.gs sākumā varēja lepoties ar lielākajām skanošajām ērģelēm pasaulē.
Vecrīgā nelielā ierobežotā teritorijā spēja sadzīvot piecas dažādas konfesijas, kam katrai bija savs dievnams, kas ir saglabājušies vēl līdz šodienai, to noteikti jāredz katram pašam... Un tā varētu vēl ilgi turpināt... Nav brīnums, kad Vecrīga ir unikāla pilsētas daļa, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Jūgendstils dominē Rīgas centra arhitektūrā, teritorijā ap Vecrīgu un Bulvāra loku. Aptuveni 40% no 19.gs beigu un 20.gs sākuma apbūves Rīgas centrā ir jūgendstila celtnes. Tomēr par Rīgas jūgendstila pērli tiek uzskatīta Alberta iela. Katrs tās nams ir atšķirīgs un neatkārtojams 20. gs. sākuma būvniecības sasniegums.
Nekur citur Rīgā nav vērojams tik izteiksmīgs un koncentrēts arhitektu fantāzijas lidojums.
Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem atzīti Alberta ielas 2., 2.a, 4., 6., 8., 11., 12. un 13. nams.
Ēka Alberta ielā 4, celta 1904. gadā pēc arhitekta M. Eizenšteina projekta kā A. Ļebedinska nams. Tas celts atbilstoši īres namu plānojumam Vācijā, kam ielas pusē atrodas reprezentācijas telpas, bet pagalma pusē - guļamistabas un kalpotāju telpas.
Ēka Alberta ielā 2a celta 1906. gadā, pēc arhitekta M. Eizenšteina projekta kā viens no V. Boguslovska namiem. Ēkas fasādi grezno visdažādāko dekoratīvo elementu salikums, izveidots pat lieks dekoratīvais stāvs, caur kura tukšajām logu ailām redzamas ir debesis. Ieejas halles un kāpņu telpu restaurācija veikta 1990. gadā.
Visspilgtāk jūgendstilam raksturīgais dekoratīvais virziens izpaužas M. Eizenšteina celtajās ēkās - kur virs ēku dzegu līnijām ir izvietotas lauvas, sfinksu figūras, stilizēti augu ornamenti, maskas, krāsaini ķieģeļu ielaidumi.
Daudz dekoratīvā jūgendstila ēkas celtas arī Blaumaņa, Tērbatas un Rūpniecības ielās, pēc arhitektu H. Šēla, K. Felsko un citu projektiem.
Jūgenstila racionālā virziena ēkas redzamas Brīvības, Marijas un Ģertrūdes ielās, kas celtas pēc arhitektu R. Šmēlinga un V. Bokslafa projektiem.
13 Recomendado por los habitantes de la zona
Art Nouveau Building Apartment
8 Alberta ielaJūgendstils dominē Rīgas centra arhitektūrā, teritorijā ap Vecrīgu un Bulvāra loku. Aptuveni 40% no 19.gs beigu un 20.gs sākuma apbūves Rīgas centrā ir jūgendstila celtnes. Tomēr par Rīgas jūgendstila pērli tiek uzskatīta Alberta iela. Katrs tās nams ir atšķirīgs un neatkārtojams 20. gs. sākuma būvniecības sasniegums.
Nekur citur Rīgā nav vērojams tik izteiksmīgs un koncentrēts arhitektu fantāzijas lidojums.
Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem atzīti Alberta ielas 2., 2.a, 4., 6., 8., 11., 12. un 13. nams.
Ēka Alberta ielā 4, celta 1904. gadā pēc arhitekta M. Eizenšteina projekta kā A. Ļebedinska nams. Tas celts atbilstoši īres namu plānojumam Vācijā, kam ielas pusē atrodas reprezentācijas telpas, bet pagalma pusē - guļamistabas un kalpotāju telpas.
Ēka Alberta ielā 2a celta 1906. gadā, pēc arhitekta M. Eizenšteina projekta kā viens no V. Boguslovska namiem. Ēkas fasādi grezno visdažādāko dekoratīvo elementu salikums, izveidots pat lieks dekoratīvais stāvs, caur kura tukšajām logu ailām redzamas ir debesis. Ieejas halles un kāpņu telpu restaurācija veikta 1990. gadā.
Visspilgtāk jūgendstilam raksturīgais dekoratīvais virziens izpaužas M. Eizenšteina celtajās ēkās - kur virs ēku dzegu līnijām ir izvietotas lauvas, sfinksu figūras, stilizēti augu ornamenti, maskas, krāsaini ķieģeļu ielaidumi.
Daudz dekoratīvā jūgendstila ēkas celtas arī Blaumaņa, Tērbatas un Rūpniecības ielās, pēc arhitektu H. Šēla, K. Felsko un citu projektiem.
Jūgenstila racionālā virziena ēkas redzamas Brīvības, Marijas un Ģertrūdes ielās, kas celtas pēc arhitektu R. Šmēlinga un V. Bokslafa projektiem.
Laiks, kad Pulvertorni uzcēla, nav skaidri zināms, tāpat arī torņa nosaukums Pulvertornis radies vēlāk. Iespējams, kad pirmais tornis šajā vietā pilsētas aizsardzībai tikai uzcelts jau 13.gs.
Dokumentos, tas pirmo reizi minēts 14.gs ar nosaukumu Smilšu tornis. Tagadējais tornis uzcelts visticamāk 15./16. gs mijā un bija celts piemērojoties uguns ieročiem.
Tornis vairākas reizes ir cietis un ir ticis atjaunots. Pulvertornis nekad nav bijis apaļš un noslēgts tornis, bet gan pakavveidīgs ar vaļējo pusi uz pilsētu. Ieeja tornī atradusies 5 m virs toreizējā ielas augstuma un tajā varēja nokļūt tikai par trepēm.
Pēc Ziemeļu kara Pulvertornis savu militāro nozīmi zaudēja un tā aizmugure tika aiznaglota ar dēļiem. Pulvertorņa pārbūves darbi pielāgojot torni jaunajām prasībām notika 19.gs beigās pēc arhitekta H. Hilbiga projekta.
Tornim tika izveidots jauns smails jumts, kāds bija redzams nocietinājuma torņiem 17.gs gravīrās. Tika aizmūrēta nenoslēgtā torņa daļa ar neogotiskās formās.
Pēdējo lielo pārbūvi tornis piedzīvoja pēc 1. Pasaules kara, kad tornī ierīkoja Kara muzeju.
1937.-1939. gadam muzeju paplašināja piebūvējot torņa aizmugurē jaunu korpusu pēc arhitekta A. Galindona projekta.
17 Recomendado por los habitantes de la zona
Powder Tower
20 Smilšu ielaLaiks, kad Pulvertorni uzcēla, nav skaidri zināms, tāpat arī torņa nosaukums Pulvertornis radies vēlāk. Iespējams, kad pirmais tornis šajā vietā pilsētas aizsardzībai tikai uzcelts jau 13.gs.
Dokumentos, tas pirmo reizi minēts 14.gs ar nosaukumu Smilšu tornis. Tagadējais tornis uzcelts visticamāk 15./16. gs mijā un bija celts piemērojoties uguns ieročiem.
Tornis vairākas reizes ir cietis un ir ticis atjaunots. Pulvertornis nekad nav bijis apaļš un noslēgts tornis, bet gan pakavveidīgs ar vaļējo pusi uz pilsētu. Ieeja tornī atradusies 5 m virs toreizējā ielas augstuma un tajā varēja nokļūt tikai par trepēm.
Pēc Ziemeļu kara Pulvertornis savu militāro nozīmi zaudēja un tā aizmugure tika aiznaglota ar dēļiem. Pulvertorņa pārbūves darbi pielāgojot torni jaunajām prasībām notika 19.gs beigās pēc arhitekta H. Hilbiga projekta.
Tornim tika izveidots jauns smails jumts, kāds bija redzams nocietinājuma torņiem 17.gs gravīrās. Tika aizmūrēta nenoslēgtā torņa daļa ar neogotiskās formās.
Pēdējo lielo pārbūvi tornis piedzīvoja pēc 1. Pasaules kara, kad tornī ierīkoja Kara muzeju.
1937.-1939. gadam muzeju paplašināja piebūvējot torņa aizmugurē jaunu korpusu pēc arhitekta A. Galindona projekta.
Rīgas pils celta 1330. gadā. Sākotnēji tā bija 3 stāvu cietokšņveida celtne ar iekšējo pagalmu un 4 torņiem. Pilsētnieki Rīgas pili ir neskaitāmas reizes postījuši un atjaunojuši.
1491. - 1515. gada pils atjaunošanas laikā tika arī uzcelts Svina tornis, kāds tas redzams mūsdienās, nopostīto pils ēdamtelpu pārsedza ar zvaigžņu un šūnu velvēm, virs vārtiem izveidoja ordeņa patroneses Sv. Marijas un ordeņa mestra V. Pletenberga skulpturālus ciļņus. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā pils pakāpeniski zaudēja atsevišķas nocietinātas vietas nozīmi un tika iekļauta pilsētas aizsardzības sistēmā.
18. gs sākumā aizbēra nocietinājumu grāvi, bet gadsimta beigās izveidoja Pils laukumu.
Lielākās pārbūves notika 18. un 19. gs. 1785. - 1787. gadā uzcēla jauno korpusu - 3 stāvu ēku guberņas iestāžu vajadzībām pēc arhitekta P. J. Boka projekta.
1818. gadā priekšpilī izbūvēja Vidzemes ģelerālgubernatora reprezentācijas telpas, arī Balto zāli 20. gs. trīsdesmitajos gados arhitekta E. Laubes uzbūvēja Triju Zvaigžņu torni, priekšpils iekštelpas pielāgoja Valsts Prezidenta reprezentācijas vajadzībām un izbūvēja Sarkano zāli.
1958. -1962. gadā pēc arhitekta L. Liepas projekta daļēji restaurēts Svina tornis, Baltā un Sarkanā zāle daļa bojāto erkera ciļņu aizstāti ar jauniem.
24 Recomendado por los habitantes de la zona
Riga Castle
3 Pils laukumsRīgas pils celta 1330. gadā. Sākotnēji tā bija 3 stāvu cietokšņveida celtne ar iekšējo pagalmu un 4 torņiem. Pilsētnieki Rīgas pili ir neskaitāmas reizes postījuši un atjaunojuši.
1491. - 1515. gada pils atjaunošanas laikā tika arī uzcelts Svina tornis, kāds tas redzams mūsdienās, nopostīto pils ēdamtelpu pārsedza ar zvaigžņu un šūnu velvēm, virs vārtiem izveidoja ordeņa patroneses Sv. Marijas un ordeņa mestra V. Pletenberga skulpturālus ciļņus. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā pils pakāpeniski zaudēja atsevišķas nocietinātas vietas nozīmi un tika iekļauta pilsētas aizsardzības sistēmā.
18. gs sākumā aizbēra nocietinājumu grāvi, bet gadsimta beigās izveidoja Pils laukumu.
Lielākās pārbūves notika 18. un 19. gs. 1785. - 1787. gadā uzcēla jauno korpusu - 3 stāvu ēku guberņas iestāžu vajadzībām pēc arhitekta P. J. Boka projekta.
1818. gadā priekšpilī izbūvēja Vidzemes ģelerālgubernatora reprezentācijas telpas, arī Balto zāli 20. gs. trīsdesmitajos gados arhitekta E. Laubes uzbūvēja Triju Zvaigžņu torni, priekšpils iekštelpas pielāgoja Valsts Prezidenta reprezentācijas vajadzībām un izbūvēja Sarkano zāli.
1958. -1962. gadā pēc arhitekta L. Liepas projekta daļēji restaurēts Svina tornis, Baltā un Sarkanā zāle daļa bojāto erkera ciļņu aizstāti ar jauniem.
Latviešu tautas brīvības simbols - Brīvības piemineklis, uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem un svinīgi atklāts 1935. gada 18. novembrī.
Piemineklis celts pēc tēlnieka K. Zāles un arhitekta E. Štālberga projekta.
Piemineklim izmantots gaišpelēkais un sārtotais Somijas granīts un Itālijas travertīns, bet Brīvības tēls bronzā atliets Zviedrijā.
Trīs zeltītās zvaigznes izkaluši metālkalēji J. Zibens un A. Naika.
Pieminekļa centrālajā daļā zem grupas Māte Latvija likti veltījuma vārdi Tēvzemei un brīvībai, kuru autors ir rakstnieks Kārlis Skalbe.
42 m augsto pieminekli vainago bronzā kaldinātais Brīvības tēls - alegorisks brīvības simbols ar trīs novadiem kā zvaigznēm - Kurzemi, Latgali, Vidzemi. Tās izteic valstiskuma un vienotības ideju.
Pieminekļa skulptūrās un ciļņos izkalta latviešu tautas vēsture.
Tajos redzamie skulpturālie veidojumi: Brīvība, Māte Latvija, Lāčplēsis, Važu rāvēji, Vaidelots, Cīņa ar bermontiešiem, Dziesmu svētku gājiens u.c.
Padomju laikā ziedu nolikšana un pulcēšanās pie pieminekļa tika aizliegta. Pieminekļa pakājē tika izveidots trolejbusa galapunkts. Tā tika izmantota kā velosacensību starta vieta.
Pieminekļa pakājē notika pirmie Helsinki 86 rīkotie pasākumi Atmodas laika sākumā. 1990. gadā iela ap pieminekli tika slēgta satiksmei. 1992. gada 11. novembrī tika atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
109 Recomendado por los habitantes de la zona
The Freedom Monument
Latviešu tautas brīvības simbols - Brīvības piemineklis, uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem un svinīgi atklāts 1935. gada 18. novembrī.
Piemineklis celts pēc tēlnieka K. Zāles un arhitekta E. Štālberga projekta.
Piemineklim izmantots gaišpelēkais un sārtotais Somijas granīts un Itālijas travertīns, bet Brīvības tēls bronzā atliets Zviedrijā.
Trīs zeltītās zvaigznes izkaluši metālkalēji J. Zibens un A. Naika.
Pieminekļa centrālajā daļā zem grupas Māte Latvija likti veltījuma vārdi Tēvzemei un brīvībai, kuru autors ir rakstnieks Kārlis Skalbe.
42 m augsto pieminekli vainago bronzā kaldinātais Brīvības tēls - alegorisks brīvības simbols ar trīs novadiem kā zvaigznēm - Kurzemi, Latgali, Vidzemi. Tās izteic valstiskuma un vienotības ideju.
Pieminekļa skulptūrās un ciļņos izkalta latviešu tautas vēsture.
Tajos redzamie skulpturālie veidojumi: Brīvība, Māte Latvija, Lāčplēsis, Važu rāvēji, Vaidelots, Cīņa ar bermontiešiem, Dziesmu svētku gājiens u.c.
Padomju laikā ziedu nolikšana un pulcēšanās pie pieminekļa tika aizliegta. Pieminekļa pakājē tika izveidots trolejbusa galapunkts. Tā tika izmantota kā velosacensību starta vieta.
Pieminekļa pakājē notika pirmie Helsinki 86 rīkotie pasākumi Atmodas laika sākumā. 1990. gadā iela ap pieminekli tika slēgta satiksmei. 1992. gada 11. novembrī tika atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
Laimas pulkstenis tika uzbūvēts 1924. gadā ar praktisku nolūku - ļaut rīdziniekiem ierasties darbā precīzi laikā.
1936.gadā pulksteni izdekorēja ar valsts lielākā saldumu ražotāja "Laima" nosaukumu un logotipu.
Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends.
1999. gadā "Laimas" pulkstenim veica pilnīgu rekonstrukciju, atjaunojot tādu izskatu, kāds tas bija trīsdesmitajos gados. Tagad laukums pie Laimas pulksteņa ir viena no populārākajām tikšanās vietām gan rīdzinieku, gan Rīgas viesu vidū.
7 Recomendado por los habitantes de la zona
Laima Clock
20 Aspazijas bulvārisLaimas pulkstenis tika uzbūvēts 1924. gadā ar praktisku nolūku - ļaut rīdziniekiem ierasties darbā precīzi laikā.
1936.gadā pulksteni izdekorēja ar valsts lielākā saldumu ražotāja "Laima" nosaukumu un logotipu.
Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends.
1999. gadā "Laimas" pulkstenim veica pilnīgu rekonstrukciju, atjaunojot tādu izskatu, kāds tas bija trīsdesmitajos gados. Tagad laukums pie Laimas pulksteņa ir viena no populārākajām tikšanās vietām gan rīdzinieku, gan Rīgas viesu vidū.
Berga bazārs ir ēku ansamblis, kas celts pēc K. Pēkšēna projekta starp Elizabetes, Dzirnavu un Marijas ielām.
Kristaps Bergs (Kalniņš) bija latviešu kalpa zēns, kas ienācis Rīgā un vēlāk kļuva par ievērojamu pilsētbūvnieku, rūpnieku un ievērojamu sabiedrisko darbinieku.
Berga bazārs būvēts uz privātas zemes un bija iecerēts kā tirdzniecības komplekss gājējiem, kurā ietilptu tirgotāju sēta, pasāža un galerija.
Ēkas celtas laika posmā 1887.-1900. gadam, pēdējās ēkas tika uzceltas jau pēc K. Berga nāves.
Laika gaitā tas izveidojās par internacionālu tirdzniecības centru, kurā atspoguļojās Rīgas saimnieciskās un kultūras dzīves dažādība. Padomju gados viss komplekss bija nolaists un nopostīts.
Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs tika atdots Kristapa Berga mazmazbērniem, kas veica tā atjaunošanas darbus. Rekonstrukcijas plānu izstrādājusi Z.Gaile.
26 Recomendado por los habitantes de la zona
Bergs Bazaar
83 Elizabetes ielaBerga bazārs ir ēku ansamblis, kas celts pēc K. Pēkšēna projekta starp Elizabetes, Dzirnavu un Marijas ielām.
Kristaps Bergs (Kalniņš) bija latviešu kalpa zēns, kas ienācis Rīgā un vēlāk kļuva par ievērojamu pilsētbūvnieku, rūpnieku un ievērojamu sabiedrisko darbinieku.
Berga bazārs būvēts uz privātas zemes un bija iecerēts kā tirdzniecības komplekss gājējiem, kurā ietilptu tirgotāju sēta, pasāža un galerija.
Ēkas celtas laika posmā 1887.-1900. gadam, pēdējās ēkas tika uzceltas jau pēc K. Berga nāves.
Laika gaitā tas izveidojās par internacionālu tirdzniecības centru, kurā atspoguļojās Rīgas saimnieciskās un kultūras dzīves dažādība. Padomju gados viss komplekss bija nolaists un nopostīts.
Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs tika atdots Kristapa Berga mazmazbērniem, kas veica tā atjaunošanas darbus. Rekonstrukcijas plānu izstrādājusi Z.Gaile.
Rīgas Parki un Zaļā zona
Kronvalda parks ir viens no tiem parkiem, kas pirmsākumos bija slēgta tipa parks un parastajiem Rīgas iedzīvotājiem tur nebija ļauts iekļūt. Parka aizsākumi meklējami jau 15. gadsimtā, kad pilsētas mūriem tuvāko mežaudzi sāka izmantot Rīgas Vācu Strēlnieku apvienība (vācu: Deutsche Schützenverein) – te notika putnu šāvēju sacīkstes, jāšanas treniņi un dažādu svētku svinēšana. Parka attīstības sākums ir saistāms ar pilsētas vaļņu nojaukšanu 1857.–1863. gados, kad Krievijas imperators Aleksandrs II 1862. gadā uzdāvināja Strēlnieku apvienībai 13 ha zemes kanāla labajā malā. 1863. gadā Rīgas dārznieks K. Štūbens (vācu: C. Stuhben) sāka ierīkot dārzu, ko tolaik nosauca par Strēlnieku dārzu.
Parks atrodas pie kanālmalas, un to norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielas, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Pilsētas kanāls parku sadala divās daļās.
1957. gadā parkā atklāts krūšutēls rakstniekam un pedagogam Sudrabu Edžum.
1965. gadā Kronvalda dārzs tika pārdēvēts par Kronvalda parku. 1971. gadā Piena paviljonu pārbūvēja par Piena restorānu (arhitekts Josifs Goldenbergs (krievu: Иосиф Гольденберг), ko vēlāk nosauca par kafejnīcu „Ainava”.
2000. gadā kafejnīcas drupu vietā uzcēla Rīgas Brīvostas pārvaldes biroju celtni, kas vizuālais tēls atgādina kuģi.
1974. gadā blakus kafejnīcai parka ziemeļrietumu daļā Elizabetes (tolaik Kirova) ielā 2 tika uzcelta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā ēka, arhitekti Jānis Vilciņš, Alfonss Rolands Ūdris un līdzautors Gunārs Asaris. Tā ir modernisma stilā veidotā septiņstāvu ēka, ko veido simetrisks trijzaru administratīvais korpuss ar centrā novietotu kāpņu telpu. Ēkas ārējā apdarē pielietots gaišs dolomīts, kas kontrastē ar tumšo vara skārdu.
Tagad ēkā ir Pasaules tirdzniecības centrs „Rīga”.
2000. gada 25. maijā parkā atklāja Latvijā pirmo pazemes autostāvvietu (arhitekts Ints Pujāts) ar strūklaku virs tās. 2001. gadā Pilsētas kanāla kreisajā malā, pretim Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto Ķīnas paviljonu un blakus tam novietoja divas akmeņu grupas, kurās sakārtoti Ķīnai raksturīgi augi.
Parks šobrīd ir otrs sugām bagātākais Rīgas sabiedriskais parks, kurā ir aptuveni 104 svešzemju koku un krūmu sugas un formas, piemēram, Japānas katsura, gurķu magnolija, divdaivu ginks (Ginkgo biloba), parastā īve, divirbuļu krustābele u.c.
87 Recomendado por los habitantes de la zona
Kronvalda Park
12 Kalpaka bulvārisKronvalda parks ir viens no tiem parkiem, kas pirmsākumos bija slēgta tipa parks un parastajiem Rīgas iedzīvotājiem tur nebija ļauts iekļūt. Parka aizsākumi meklējami jau 15. gadsimtā, kad pilsētas mūriem tuvāko mežaudzi sāka izmantot Rīgas Vācu Strēlnieku apvienība (vācu: Deutsche Schützenverein) – te notika putnu šāvēju sacīkstes, jāšanas treniņi un dažādu svētku svinēšana. Parka attīstības sākums ir saistāms ar pilsētas vaļņu nojaukšanu 1857.–1863. gados, kad Krievijas imperators Aleksandrs II 1862. gadā uzdāvināja Strēlnieku apvienībai 13 ha zemes kanāla labajā malā. 1863. gadā Rīgas dārznieks K. Štūbens (vācu: C. Stuhben) sāka ierīkot dārzu, ko tolaik nosauca par Strēlnieku dārzu.
Parks atrodas pie kanālmalas, un to norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielas, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Pilsētas kanāls parku sadala divās daļās.
1957. gadā parkā atklāts krūšutēls rakstniekam un pedagogam Sudrabu Edžum.
1965. gadā Kronvalda dārzs tika pārdēvēts par Kronvalda parku. 1971. gadā Piena paviljonu pārbūvēja par Piena restorānu (arhitekts Josifs Goldenbergs (krievu: Иосиф Гольденберг), ko vēlāk nosauca par kafejnīcu „Ainava”.
2000. gadā kafejnīcas drupu vietā uzcēla Rīgas Brīvostas pārvaldes biroju celtni, kas vizuālais tēls atgādina kuģi.
1974. gadā blakus kafejnīcai parka ziemeļrietumu daļā Elizabetes (tolaik Kirova) ielā 2 tika uzcelta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā ēka, arhitekti Jānis Vilciņš, Alfonss Rolands Ūdris un līdzautors Gunārs Asaris. Tā ir modernisma stilā veidotā septiņstāvu ēka, ko veido simetrisks trijzaru administratīvais korpuss ar centrā novietotu kāpņu telpu. Ēkas ārējā apdarē pielietots gaišs dolomīts, kas kontrastē ar tumšo vara skārdu.
Tagad ēkā ir Pasaules tirdzniecības centrs „Rīga”.
2000. gada 25. maijā parkā atklāja Latvijā pirmo pazemes autostāvvietu (arhitekts Ints Pujāts) ar strūklaku virs tās. 2001. gadā Pilsētas kanāla kreisajā malā, pretim Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto Ķīnas paviljonu un blakus tam novietoja divas akmeņu grupas, kurās sakārtoti Ķīnai raksturīgi augi.
Parks šobrīd ir otrs sugām bagātākais Rīgas sabiedriskais parks, kurā ir aptuveni 104 svešzemju koku un krūmu sugas un formas, piemēram, Japānas katsura, gurķu magnolija, divdaivu ginks (Ginkgo biloba), parastā īve, divirbuļu krustābele u.c.
Vērmanes dārzs ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir otrais vecākais Rīgas publiskais parks. Tas atrodas pašā Rīgas centrā, no visām malām to ierobežo Kr. Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielas. Parka platība ir 5 ha.
Vērmanes dārza tapšanas vēsture saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā, gaidot Napoleona armijas uzbrukumu, nopostīja visu priekšpilsētu. Pēc gada tika izveidota „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja”, Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole (itāļu: Filippo Paulucci delle Ronkole) priekšpilsētas brīvajās teritorijās rosināja izveidot parkus. Viens no dāsnākajiem ziedotājiem šim nolūkam bija Melngalvju biedrības vecākā Kristiāna Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (Anna Gertrud Wöhrmann). 1817. gadā viņa uzdāvināja 0,8 hektārus zemes pilsētai, lai tiktu ierīkots publisks eksotisko koku parks ar rozāriju un restorānu. Kopā ar zemes gabalu testamentā tika piešķirta arī ievērojama naudas summa – 2000 zelta rubļus. Noteikums bija, ka teritorija netiks sadalīta, pārdota privātpersonām un pilsētniekiem netiks liegta iespēja atpūsties šajā parkā.
Lielāki paplašinājumi parkā notika 1880. gadā, kad Vērmanes dārzu pārveidoja pēc pilsētas dārznieka un ainavu arhitekta Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta (vācu: Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt) projekta. Iestādīja vairākus tūkstošus svešzemju koku un krūmu, bet pēc 9 gadiem parkā ierīkoja pirmo rozāriju. Koka sēta tika nomainīta ar greznu metāla žogu un pēc arhitekta V. Reslera projekta Elizabetes un Kr. Barona ielas stūrī pie vārtiem tika uzcelti augļu kioski. Parkā bija apskatāmas 6 skulptūras un trīs lielas vāzes ar seno grieķu un romiešu mitoloģiskajiem tēliem.
1869. gadā parkā uzstādīja saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku skulptūra, kuras autori bija Buholcs un Hāns. Strūklakā attēlota 4 gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā – divi bērni, kuri rotaļājas ar Jūras diena Neptūna trejžuburi.
Šodien parkā apskatāmā strūklaka nav 1869. gada skulptūras oriģināls. 1972. gadā tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja šīs skulptūras kopiju bronzas lējumā, kuru no jauna uzstādīja 1978. gadā.
Vērmanes dārzā notika arī dažādi publiskie pasākumi. 1927. gada 10. aprīlī Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā. Pirmajā dienā izstādi apmeklēja 2000 cilvēku, kas tiem laikiem bija liels skaitlis.
20. gadsimta 30. gados parkam tika izstrādāts jauns projekts, tā autors Andrejs Zeidaks, kā rezultātā parkā ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju un rotaļu laukumu; paplašināja ceļus un uzbūvēja arī estrādi. Estrāde bija ļaužu pulcēšanās un izklaides pasākumu vieta zem klajas debess. 1950. gadā estrāde tika nojaukta un tika uzbūvēta jauna estrāde (šodien redzamā) pēc arhitekta Leona Stahovska projekta.
132 Recomendado por los habitantes de la zona
Vermanes Garden
2D Tērbatas ielaVērmanes dārzs ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir otrais vecākais Rīgas publiskais parks. Tas atrodas pašā Rīgas centrā, no visām malām to ierobežo Kr. Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielas. Parka platība ir 5 ha.
Vērmanes dārza tapšanas vēsture saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā, gaidot Napoleona armijas uzbrukumu, nopostīja visu priekšpilsētu. Pēc gada tika izveidota „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja”, Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole (itāļu: Filippo Paulucci delle Ronkole) priekšpilsētas brīvajās teritorijās rosināja izveidot parkus. Viens no dāsnākajiem ziedotājiem šim nolūkam bija Melngalvju biedrības vecākā Kristiāna Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (Anna Gertrud Wöhrmann). 1817. gadā viņa uzdāvināja 0,8 hektārus zemes pilsētai, lai tiktu ierīkots publisks eksotisko koku parks ar rozāriju un restorānu. Kopā ar zemes gabalu testamentā tika piešķirta arī ievērojama naudas summa – 2000 zelta rubļus. Noteikums bija, ka teritorija netiks sadalīta, pārdota privātpersonām un pilsētniekiem netiks liegta iespēja atpūsties šajā parkā.
Lielāki paplašinājumi parkā notika 1880. gadā, kad Vērmanes dārzu pārveidoja pēc pilsētas dārznieka un ainavu arhitekta Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta (vācu: Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt) projekta. Iestādīja vairākus tūkstošus svešzemju koku un krūmu, bet pēc 9 gadiem parkā ierīkoja pirmo rozāriju. Koka sēta tika nomainīta ar greznu metāla žogu un pēc arhitekta V. Reslera projekta Elizabetes un Kr. Barona ielas stūrī pie vārtiem tika uzcelti augļu kioski. Parkā bija apskatāmas 6 skulptūras un trīs lielas vāzes ar seno grieķu un romiešu mitoloģiskajiem tēliem.
1869. gadā parkā uzstādīja saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku skulptūra, kuras autori bija Buholcs un Hāns. Strūklakā attēlota 4 gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā – divi bērni, kuri rotaļājas ar Jūras diena Neptūna trejžuburi.
Šodien parkā apskatāmā strūklaka nav 1869. gada skulptūras oriģināls. 1972. gadā tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja šīs skulptūras kopiju bronzas lējumā, kuru no jauna uzstādīja 1978. gadā.
Vērmanes dārzā notika arī dažādi publiskie pasākumi. 1927. gada 10. aprīlī Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā. Pirmajā dienā izstādi apmeklēja 2000 cilvēku, kas tiem laikiem bija liels skaitlis.
20. gadsimta 30. gados parkam tika izstrādāts jauns projekts, tā autors Andrejs Zeidaks, kā rezultātā parkā ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju un rotaļu laukumu; paplašināja ceļus un uzbūvēja arī estrādi. Estrāde bija ļaužu pulcēšanās un izklaides pasākumu vieta zem klajas debess. 1950. gadā estrāde tika nojaukta un tika uzbūvēta jauna estrāde (šodien redzamā) pēc arhitekta Leona Stahovska projekta.
Esplanādes parks atrodas pašā Rīgas centrā un aizņem 8.75 ha. Parku ierobežo Kalpaka bulvāris, Elizabetes, Kr. Valdemāra un Brīvības ielas.
Sākotnēji šajā vietā atradies Kubes kalns, kuru noraka laikā starp 1783. un 1784. gadu, lai izveidotu smilšainu laukumu Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. Kad 19.gs. 2.pusē nojauca pilsētas vaļņus, esplanādes zemes joslu nodeva pilsētas rīcībā, bet karaspēka mācībām un parādēm tika atvēlēta neliela parka daļa, kur mūsdienās arī atrodas Esplanādes parks. 1901. gadā tika atzīmēta Rīgas septiņsimtgade un Esplanādes vietā notika jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde.
Sākot no 1888. gada Esplanādē atkārtoti norisinājās Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki – 1888., 1923., 1926., 1931., 1933., 1948., 1950. gados; savukārt ziemas mēnešos parkā darbojās publiskā slidotava.
Latvijas armijas parādēm esplanāde tika izmantota arī Latvijas Pirmās brīvvalsts laikā. Tāpat parkā notika dažādi citi masu pasākumi.
Mūsdienās esplanādē katru gadu notiek Dzejas dienas.
Parkā atrodas vairāki kultūras un mākslas pieminekļi:
• Latviešu gleznotājam Janim Rozentālam – pieminekli atklāja 1936. gadā pie Mākslas akadēmijas; tā autors ir tēlnieks B. Dzenis.
• Latviešu literātam un dzejniekam Rainim – atklāts 1965. gada 11. septembrī, autors tēlnieks K.Zemdega un arhitekts Dz.Driba.
• Latvijas Armijas pulkvedim Oskaram Kalpakam – atklāts 2006. gada 22.jūnijā, tā autors ir tēlnieks G. Panteļejevs un arhitekts A. Veidemanis.
• 2002. gadā tika atjaunots piemineklis Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam ģenerāl-feldmaršalam M. Barklajam de Tolli. Pirmo reizi tas tika uzstādīts 1913. gadā, kad tika atzīmēta 100. gadadiena kopš uzvaras 1812. gada kaujā pret Napoleonu. Taču piemineklis tur atradās vien divus gadus – Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā bronzas skulptūru centās evakuēt, taču kuģis, kas to veda, tika sašauts un nogrima.
2001. gadā bronzas skulptūra tika izveidota no jauna un 2002. gadā uzstādīta uz vēsturiskā postamenta, kas bija kalts no Somijas sarkanā granīta un saglabājies kopš 1913. gada. Barklaja de Tolli izcelšanās cieši saistīta ar Rīgu – vectēvs Vilhelms Barklajs de Tolli bijis Rīgas birģermeistars.
63 Recomendado por los habitantes de la zona
Esplanāde
Esplanādes parks atrodas pašā Rīgas centrā un aizņem 8.75 ha. Parku ierobežo Kalpaka bulvāris, Elizabetes, Kr. Valdemāra un Brīvības ielas.
Sākotnēji šajā vietā atradies Kubes kalns, kuru noraka laikā starp 1783. un 1784. gadu, lai izveidotu smilšainu laukumu Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. Kad 19.gs. 2.pusē nojauca pilsētas vaļņus, esplanādes zemes joslu nodeva pilsētas rīcībā, bet karaspēka mācībām un parādēm tika atvēlēta neliela parka daļa, kur mūsdienās arī atrodas Esplanādes parks. 1901. gadā tika atzīmēta Rīgas septiņsimtgade un Esplanādes vietā notika jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde.
Sākot no 1888. gada Esplanādē atkārtoti norisinājās Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki – 1888., 1923., 1926., 1931., 1933., 1948., 1950. gados; savukārt ziemas mēnešos parkā darbojās publiskā slidotava.
Latvijas armijas parādēm esplanāde tika izmantota arī Latvijas Pirmās brīvvalsts laikā. Tāpat parkā notika dažādi citi masu pasākumi.
Mūsdienās esplanādē katru gadu notiek Dzejas dienas.
Parkā atrodas vairāki kultūras un mākslas pieminekļi:
• Latviešu gleznotājam Janim Rozentālam – pieminekli atklāja 1936. gadā pie Mākslas akadēmijas; tā autors ir tēlnieks B. Dzenis.
• Latviešu literātam un dzejniekam Rainim – atklāts 1965. gada 11. septembrī, autors tēlnieks K.Zemdega un arhitekts Dz.Driba.
• Latvijas Armijas pulkvedim Oskaram Kalpakam – atklāts 2006. gada 22.jūnijā, tā autors ir tēlnieks G. Panteļejevs un arhitekts A. Veidemanis.
• 2002. gadā tika atjaunots piemineklis Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam ģenerāl-feldmaršalam M. Barklajam de Tolli. Pirmo reizi tas tika uzstādīts 1913. gadā, kad tika atzīmēta 100. gadadiena kopš uzvaras 1812. gada kaujā pret Napoleonu. Taču piemineklis tur atradās vien divus gadus – Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā bronzas skulptūru centās evakuēt, taču kuģis, kas to veda, tika sašauts un nogrima.
2001. gadā bronzas skulptūra tika izveidota no jauna un 2002. gadā uzstādīta uz vēsturiskā postamenta, kas bija kalts no Somijas sarkanā granīta un saglabājies kopš 1913. gada. Barklaja de Tolli izcelšanās cieši saistīta ar Rīgu – vectēvs Vilhelms Barklajs de Tolli bijis Rīgas birģermeistars.
Muzeji & Teātri
Arsenāls atrodas Torņa ielā 1. Arsenāla novietojums šodien sakrīt ar Rīgas pils aizsargmūra līniju, tāpēc tā aizmugures fasādē iemūrēta Jaunavu torņa apakšējā daļa.
Tas celts no 1828. līdz 1832. gadam būvmeistara J. D. Gotfrīda vadībā nojauktā zviedru arsenāla vietā. No tā arī tas ieguvis savu nosaukumu „Arsenāls”. Ir vairākas versijas par celtnes iespējamajiem arhitektiem - pēc vienas tie ir I. Lukini un A. Nellingers, bet pēc citas E. Vitte.
Arsenāls sākotnēji tika celts kā muitas noliktava. 20. gs. 20 - 30-tajos gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātuvi. Pēc 2. Pasaules kara Arsenālā atradās padomju armijas resors mantu, tirdzniecības uzņēmuma preču noliktavām un kara skolas vajadzībām.
20. gs. 80. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, to nododot mākslas muzeja vajadzībām. Latvijas Nacionālā muzeja izstāžu zāle Arsenāls savu darbību uzsāka 1989. gada 1. janvārī.
17 Recomendado por los habitantes de la zona
Izstāžu zāle "Arsenāls"
1 Torņa ielaArsenāls atrodas Torņa ielā 1. Arsenāla novietojums šodien sakrīt ar Rīgas pils aizsargmūra līniju, tāpēc tā aizmugures fasādē iemūrēta Jaunavu torņa apakšējā daļa.
Tas celts no 1828. līdz 1832. gadam būvmeistara J. D. Gotfrīda vadībā nojauktā zviedru arsenāla vietā. No tā arī tas ieguvis savu nosaukumu „Arsenāls”. Ir vairākas versijas par celtnes iespējamajiem arhitektiem - pēc vienas tie ir I. Lukini un A. Nellingers, bet pēc citas E. Vitte.
Arsenāls sākotnēji tika celts kā muitas noliktava. 20. gs. 20 - 30-tajos gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātuvi. Pēc 2. Pasaules kara Arsenālā atradās padomju armijas resors mantu, tirdzniecības uzņēmuma preču noliktavām un kara skolas vajadzībām.
20. gs. 80. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, to nododot mākslas muzeja vajadzībām. Latvijas Nacionālā muzeja izstāžu zāle Arsenāls savu darbību uzsāka 1989. gada 1. janvārī.
Operas ēka tika celta kā pilsētas pirmā teātra nams – Vācu teātris. Tas celts kanāla malā seno zemes nocietinājumu vietā. Ēkas celtniecība ilga no 1860. līdz 1863. gadam. Projekta autors bija L. Bonštets. Būvdarbus vadīja arhitekti H. Šēls un F. V. Hēss. Klasiskās formās veidoto nama galveno fasādi iezīmē sešas joniskas kolonnas, virs kurām ēkas frontonu rotā vairākas alegoriskas figūras.
1882. gada 14. jūnijā iekštelpas izdega. Teātra ēkas atjaunošanu sāka 1885. gadā pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta, darbus pabeidza 1887. gadā. Atjaunojot pilsētas teātri, tam blakus kanāla malā atklāja savam laikam lielāko lokālo elektrostacijas ēku, kas bija apvienota ar centrālapkures katlumāju. Tās skurstenis saglabājies vēl šodien kā dekoratīvs elements. Sākot ar 1891. gadu, elektrostacijai sāka pieslēgt arī apkārtējos namus, kuri atradās 300 metru rādiusā.
Pirmā pasaules kara laikā teātris tika slēgts un kā Pilsētas Vācu teātris savu darbību atsāka tikai 1917. gadā.
1919. gadā pilsētas teātra ēka pārgāja Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.
1990. gadā teātris atkal kļuva par Latvijas Nacionālo operu. Tā tika slēgta rekonstrukcijai un interjera restaurācijai pēc R. Šmēlinga izstrādātā vēsturiskā interjera projekta.
1995. gadā tika pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, un tikai 2001. gadā tika pabeigts arī mūsdienīgais piebūvju komplekss. Adrese: Aspazijas bulvārī 3.
Oficiālā mājaslapa – www.opera.lv
137 Recomendado por los habitantes de la zona
Latvian National Opera
3 Aspazijas bulvārisOperas ēka tika celta kā pilsētas pirmā teātra nams – Vācu teātris. Tas celts kanāla malā seno zemes nocietinājumu vietā. Ēkas celtniecība ilga no 1860. līdz 1863. gadam. Projekta autors bija L. Bonštets. Būvdarbus vadīja arhitekti H. Šēls un F. V. Hēss. Klasiskās formās veidoto nama galveno fasādi iezīmē sešas joniskas kolonnas, virs kurām ēkas frontonu rotā vairākas alegoriskas figūras.
1882. gada 14. jūnijā iekštelpas izdega. Teātra ēkas atjaunošanu sāka 1885. gadā pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta, darbus pabeidza 1887. gadā. Atjaunojot pilsētas teātri, tam blakus kanāla malā atklāja savam laikam lielāko lokālo elektrostacijas ēku, kas bija apvienota ar centrālapkures katlumāju. Tās skurstenis saglabājies vēl šodien kā dekoratīvs elements. Sākot ar 1891. gadu, elektrostacijai sāka pieslēgt arī apkārtējos namus, kuri atradās 300 metru rādiusā.
Pirmā pasaules kara laikā teātris tika slēgts un kā Pilsētas Vācu teātris savu darbību atsāka tikai 1917. gadā.
1919. gadā pilsētas teātra ēka pārgāja Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.
1990. gadā teātris atkal kļuva par Latvijas Nacionālo operu. Tā tika slēgta rekonstrukcijai un interjera restaurācijai pēc R. Šmēlinga izstrādātā vēsturiskā interjera projekta.
1995. gadā tika pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, un tikai 2001. gadā tika pabeigts arī mūsdienīgais piebūvju komplekss. Adrese: Aspazijas bulvārī 3.
Oficiālā mājaslapa – www.opera.lv
Tagadējā Nacionālā teātra ēka tika celta kā otrais pilsētas teātris. Teātra celtniecība ilga 1899. - 1902. gadam pēc arhitekta A. Reinberga projekta. Barokālās formās būvētās celtnes fasādē izmantoti arī 18.gs Rīgas pilsoņu ēkām raksturīgie birģeru klasicisma arhitektūras motīvi.
Fasāžu skulpturālo apdari veidojis tēlnieks Augusts Folcs.
1902. gadā pilsētas dome nolēma uz trim gadiem ēku iznomāt Krievu teātrim, kam ēka tika iznomāta līdz 1917. gadam.
1918. gada 18. novembrī Tautas padomes atklātajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republikas neatkarība.
Nacionālais teātris tika dibināts 1919. gada 30. novembrī. Teātra ēkas galveno frontonu rotāja liels Rīgas pilsētas ģerbonis, kas apliecināja nama piederību pilsētai. 20.gs 70. gados pēc O.Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā izbūvēja mazo skatītāju zāli.
2002.-2004. gados teātra ēkā notika rekonstrukcijas darbi un tika uzbūvēta jauna moderna piebūve. Adrese: Kronvalda bulvāris 2.
Oficiālā mājaslapa – www.teatris.lv
Nacionālais teātris
Tagadējā Nacionālā teātra ēka tika celta kā otrais pilsētas teātris. Teātra celtniecība ilga 1899. - 1902. gadam pēc arhitekta A. Reinberga projekta. Barokālās formās būvētās celtnes fasādē izmantoti arī 18.gs Rīgas pilsoņu ēkām raksturīgie birģeru klasicisma arhitektūras motīvi.
Fasāžu skulpturālo apdari veidojis tēlnieks Augusts Folcs.
1902. gadā pilsētas dome nolēma uz trim gadiem ēku iznomāt Krievu teātrim, kam ēka tika iznomāta līdz 1917. gadam.
1918. gada 18. novembrī Tautas padomes atklātajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republikas neatkarība.
Nacionālais teātris tika dibināts 1919. gada 30. novembrī. Teātra ēkas galveno frontonu rotāja liels Rīgas pilsētas ģerbonis, kas apliecināja nama piederību pilsētai. 20.gs 70. gados pēc O.Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā izbūvēja mazo skatītāju zāli.
2002.-2004. gados teātra ēkā notika rekonstrukcijas darbi un tika uzbūvēta jauna moderna piebūve. Adrese: Kronvalda bulvāris 2.
Oficiālā mājaslapa – www.teatris.lv
Iepirkšanās
Shopping Mall «Galerija Centrs» is the first shopping gallery in the Baltics under a glass roof that covers the city's pedestrian street.
216 Recomendado por los habitantes de la zona
Galerija Centrs
16 Audēju ielaShopping Mall «Galerija Centrs» is the first shopping gallery in the Baltics under a glass roof that covers the city's pedestrian street.
Mode. Kosmētika. Delikateses. Mājai.
https://www.stockmann.lv/
https://www.stockmann.lv/delikatese/stockmann-delikatess-atversanas-1-septembri/
78 Recomendado por los habitantes de la zona
Stockmann
8 13. janvāra ielaMode. Kosmētika. Delikateses. Mājai.
https://www.stockmann.lv/
https://www.stockmann.lv/delikatese/stockmann-delikatess-atversanas-1-septembri/